Dažām pārtikas sastāvdaļām ir augsta uzturvērtība, bet to pielietojumu pārtikā ietekmē slikta garša, kā var uzlabot eļļas un ūdens emulsiju stabilitāti un kā palielināt funkcionālo sastāvdaļu izmantošanu pārtikā, šīs problēmas bieži rodas pārtikas ražošanā. Veicot pētījumus, zinātnieki ir atklājuši, ka ciklodekstrīnu izmantošana var efektīvi atrisināt šīs problēmas.
Ciklodekstrīni ir cikliskas cukura molekulas, kuras klasificē -cyclodextrīni, -cyclodextrīni un -cyclodextrīni, pamatojoties uz glikozes vienību skaitu. Cilvēki fermentatīvi ekstrahē ciklodekstrīnus no augu materiāliem, piemēram, kukurūzas un kartupeļiem. Ciklodekstrīna molekulas unikalitāte slēpjas tās gredzenam līdzīgā struktūrā, kurā cilindriskais dobums starp tām var iekapsulēt dažas citas vielas, kas galvenokārt ir hidrofobiskas. Ciklodekstrīni tādējādi var sasaistīt dažādus materiāla komponentus kopā, atbrīvot aktīvās vielas un stabilizēt jutīgas vielas vai saskarnes. Tāpēc ciklodekstrīni var būt ļoti noderīgi pārtikas rūpniecībā. Viņi var maskēt no grunas, stabilizēt jutīgas vielas, piemēram, vitamīnus, vai uzlabot noteiktu aktīvo vielu biopieejamību. Turklāt ciklodekstrīnus var izmantot kā šķīstošās šķiedras, un to emulģējošās īpašības var izmantot arī.
Piemēram, eļļas ūdens emulsijas parasti izmanto pārtikas rūpniecībā, piemēram, salātu mērcēs, majonēzē, deserta krēmos utt., Kas satur gan ūdens, gan eļļas fāzes. Parastiem emulgatoriem, kuru pamatā ir dzīvnieku sastāvdaļas, ir daži trūkumi; Dažos gadījumos tie ir jutīgi pret karstumu un skābi, un tos nevajadzētu uzglabāt ilgu laiku. Ciklodekstrīni ir lipofīli no iekšpuses un hidrofīli cikliskās molekulas ārpusē, un taukskābju atlikumi var "iepludināt" ciklodekstrīnos, stabilizējot saskarni starp emulsijas ūdens un taukainām fāzēm, kas pretējā gadījumā būtu neiespējama.
